Ņesterova nams tika uzcelts celts 20. gadsimta sākumā kā īres nams Jelgavā. Precīzs nama būvēšanas datums nav saglabājies. Ņesterovs bija krievu rūpnieks Kurzemes guberņas laikā. Labiekārtotais daudzdzīvokļu īres nams bijis Jelgavā pirmais nams, kurā jau kopš uzcelšanas bija ūdensvads, centrālā apkure un citas 20. gadsimta sākumam modernas tehnoloģijas Nama arhitekts – Konstantīns Pēkšēns (1859–1928). Pirmo pasaules karu masīvais stūra nams izturēja, taču cieta Otrajā pasaules karā, pēc kura ēka atjaunota bez stūra kupola uz jumta. Ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām ar daudzām oriģinālām detaļām ēkas fasādē.

Kādreizējās Jelgavas reālskolas, vēlākā Valsts Jelgavas skolotāju institūta namu uzcēla 1905. gadā. 1919. gadā avantūrista Bermonta - Avalova karaspēks ēku aizdedzināja, to atjaunoja tikai 1926. gadā. No tā laika tur darbojās Valsts Jelgavas skolotāju institūts. No 1987.gada ēkā atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte.

1574. gadā pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera pavēles Jelgavā sāka celt Sv. Trīsvienības baznīcu, kas uzskatāma par pirmo no jauna uzcelto luterāņu mūra dievnamu Eiropā. Līdz pat Otrā pasaules kara beigām tā bija lielākā un ietekmīgākā baznīca Zemgalē ar izteiktu Jelgavas panorāmas dominanti – 80 m augstu renesanses stila torni. Diemžēl pēc baznīcas nopostīšanas 1944. gadā tā vairs netika atjaunota, tomēr zvanu tornis savu vietu saglabāja. Pēc vērienīgas rekonstrukcijas 2010. gada 16. novembrī Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis ieguva jaunu veidolu un mūsdienās kļuvis par apmeklētāko tūrisma objektu Jelgavā.

Pētera Akadēmijas ēku cēla laika posmā no 1718. līdz 1722. gadam kā hercogienes Annas pili. To pārbūvēja un pielāgoja pēc dāņu arhitekta Severīna Jensena projekta (no 1773. līdz 1775. gadam). Ēka celta baroka stilā ar klasicisma iezīmēm pēc Braunšveigas Karolineja parauga. Academia Petrina dibinātājs bija E. J. Bīrona dēls Pēteris Bīrons un tā bija iecerēta kā universitāte ar četrām fakultātēm, bet tika izveidota par akadēmisku ģimnāziju. Ēkas priekšā 1930. gada 31. augustā tika atklāts piemineklis pirmajam Latvijas valsts prezidentam - Jānim Čakstem. Pieminekli veidoja mākslinieks Kārlis Jansons, to iznīcināja padomju vara. Mūsdienās ēkā atrodas Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.

Kurzemes bruņniecības nams ir celts no 1803. līdz 1805. gadam vietā, kur iepriekš atradies Ģildes nams. Sākotnēji tā bija viena no lielākajām ēkām Jelgavā - divos stāvos ar augstu jumtu, taču samērā drīz - 1832. gadā - tā tomēr izrādījās par mazu, tādēļ to no 1837. līdz 1838. gadam pārbūvēja pēc Emīla Jūliusa Augusta Štrausa (Strauss) projekta. Neatkarīgās Latvijas periodā namu atdeva Otrajai Jelgavas valsts ģimnāzijai. Ēka nojaukta Otrā pasaules kara laikā.

Kurzemes Provinces muzeju 1818. gadā izveidoja privāta organizācija – Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība. Gandrīz pilnus 100 gadus muzejs darbojās netraucēti, sakrājot Eiropas nozīmes kultūrvēsturisku kolekciju. 20. gadsimta politiskie satricinājumi - kari, cīņa par varu, autoritārisms, nacionalizācija un centralizācija smagi skāra arī Kurzemes Provinces muzeju. 1944. gada vasaras kaujas par Jelgavu pilsētu pārvērta gruvešos. Liela drupu kaudze bija arī vietā, kur savulaik atradās muzeja ēka. 1952. gada decembrī muzejs tiek izvietots atjaunotajā Pētera Akadēmijas (Academia Petrina) ēkā, kur šobrīd atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.

Jelgavas pils – kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercoga rezidence, vēlāk Kurzemes guberņas administratīvais centrs, Viestura piemiņas pils, šodien Latvijas Lauksaimniecības universitātes mājvieta. Jelgavas pils ir ievērojamā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli agrīnā perioda lielākais darbs un viens no retajiem Jelgavas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Pils celta divos būvperiodos (1738-1740) un (1762-1772) 14. gadsimta Livonijas ordeņa pils vietā.

Jauno rātsnamu uzcēla 1663. gadā, un tas piederēja hercogam Frīdriham Kazimiram. Kad valdniekam sāka pietrūkt naudas, viņš to 1686. gadā pārdeva pilsētai. Tikai 1740. gadā maģistrāts nolēma namu pārbūvēt rātsnama vajadzībām. Pēc šīs pārbūves nams ieguva savu renesanses - barokālā stilā veidoto tornīti ar vējrādītāju. Rātsnams gāja bojā Otrā Pasaules kara laikā.

Ielu Driksas krastā izveidoja 17. gadsimtā. Tā vairākkārt mainījusi savu nosaukumu: Upes iela (Bachstraße, Набережная улица) no 17. gadsimta līdz 1929. gadam, Jāņa Čakstes bulvāris no 1929. gada līdz 1948. gada 26. oktobrim, I. Sudmaļa bulvāris no 1948. gada 26. oktobra līdz 1989. gada 13. septembrim, Jāņa Čakstes bulvāris no 1989. gada 13. septembra līdz mūsdienām. Driksas krastā atradušies novada muižnieku skaistie pilsētas nami, kas Otrā pasaules karā nopostīti. Šeit atradusies arī ebreju sinagoga un Medemu pils, kur 1779. gadā dzīvojis dēkainis Kaliostro. Tāpat arī vecākā pilsētas mācību iestāde - Annas pamatskola, kas dibināta hercoga Fridriha Vilhelma laikā. Šajā skolā no 1872. līdz 1875. gadam mācījies Latvijas Republikas pirmais prezidents Jānis Čakste. 

Valdekas pils (Schloß Waldeck) sākotnēji celta kā Valdeķu muižas kungu māja klasicisma stilā. 1848. gadā to savā īpašumā ieguva Rekes dzimta. Pēc garāmejošās Rīgas - Jelgavas šosejas izbūves pabeigšanas (1857) tika nolemts ēku pārveidot par medību pili, tāpēc 19. gadsimta 70. gados to pārbūvēja neogotikas stilā. Pēc Otrā pasaules kara no 1946. līdz 1954. gadam atjaunotajā ēkā atradās gan Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) mācību un pētījumu saimniecības «Jelgava» kantoris, gan LLA Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultātes katedra, gan bērnudārzs. 1990. gadu sākumā avārijas stāvoklī esošā pils tika pamesta. Pēc rekonstrukcijas 2014. gadā Valdekas pilī iekārtota Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedra.